ieputināt
ieputināt parasti 3. pers., -ina, pag. -ināja; trans.
1.Putinot apņemt no visām pusēm (parasti ar sniegu, smiltīm).
PiemēriGrūta bija arī ziema, ieputināja mājas līdz jumtiem.
- Grūta bija arī ziema, ieputināja mājas līdz jumtiem.
- Pie pašas kāpas, pa pusei ieputināta smiltīs, stāvēja veca mājiņa..
- Līdz pusei smilšu kupenās ieputinātas, priedītes sīksti turas, ar katru gadu celdamas augstāk zaļos, spurainos degunus.
2.Putinot ievirzīt (kur iekšā).
Piemēri..ziemas rītos daudzreiz grīda bija gluži nosarmojusi, kad pa nakti vējš bija sniegu ieputinājis.
- ..ziemas rītos daudzreiz grīda bija gluži nosarmojusi, kad pa nakti vējš bija sniegu ieputinājis.
Avoti: 3. sējums