iepūsties
iepūsties -pūšos, -pūties, -pūšas, pag. -pūtos; refl.
1.parasti 3. pers. Iesākt pūst. Īsu brīdi pūst.
PiemēriLāgiem vējš iepūtās īsti spēcīgi..
2.sar. Kļūt iedomīgam, augstprātīgam.
PiemēriBagātie saimnieki, kamēr bija skaidrā prātā, iepūtušies sēdēja ratu pakaļējā sēdeklī..
Stabili vārdu savienojumiIepūšas (arī uzpūšas) kā pāvs.
2.1.Kļūt neapmierinātam.
PiemēriDidža radi vēl tagad iepūtusies, ka viņš gājis pie Mares, kad būtu varējis dabūt pusgraudnieka meitu..
Avoti: 3. sējums