iepūst
iepūst -pūšu, -pūt, -pūš, pag. -pūtu.
1.trans. Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
Piemēri..baznīckungs pēkšņi paliecās pret mani, iepūzdams man acīs karstu elpu..
1.1.Par vēju.
Piemēri..vējš ātri nosusina maigās gremzdu šūnas vai griezumā iepūš putekļus.
1.2.intrans. Ievirzīt gaisa strāvas (kur iekšā) — par vēju.
PiemēriVējš iepūš burās.
2.parasti 3. pers.; intrans. Iesākt pūst (noteiktā virzienā) — par vēju.
PiemēriIepūta dienvidrietumu vējš.
3.trans.; vienk. Iestāstīt (parasti ko aplamu).
Piemēri..Ludis tincināja, nopūlēdamies izvilkt Annelei to gudrību, kuru viņš pa daļai pats: bij viņā iepūtis.
Stabili vārdu savienojumiIepūst ausīs. Iepūst: miglu acīs.
Avoti: 3. sējums