Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iepūtīgs
iepūtīgs -ais; s. -a, -ā
iepūtīgi apst.
Iedomīgs, augstprātīgs.
Piemēri«Kāds tad liekas būt: lepns un tāds iepūtīgs jeb [vai] vientiesīgs cilvēks?»
Avoti: 3. sējums