kvēlot
kvēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Degt ar spožu liesmu.
PiemēriElle... Tā viņai vienmēr bij likusies gluži kā Glāzšķūnis,.. kur desmit krāsnīs kvēloja tāda uguns, ka acis bij jātaisa ciet.
- Elle... Tā viņai vienmēr bij likusies gluži kā Glāzšķūnis,.. kur desmit krāsnīs kvēloja tāda uguns, ka acis bij jātaisa ciet.
- pārn. ..Gribēju bērzā tad ieaugt un rudeņos kvēlot kā lāpa..
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
PiemēriUgunskurs bija izdedzis, un tagad.. kvēloja tikai maza ogļu kaudzīte.
- Ugunskurs bija izdedzis, un tagad.. kvēloja tikai maza ogļu kaudzīte.
- Un labu laiku vēl tumšajā kaktā varēja redzēt kvēlojam vecā matroža pīpi kā lielu, sarkanu aci.
- Drīz nodeg pēdējais kadiķis. Mirkli vēl kvēlo sarkani kā izšvirkstējusi brīnumsvecīte, tad melnos zarus skatiens vairs nevar izraut no tumsas.
1.2.Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriKad Ilze iebrauca Ārgaļos, jau krēsloja, un daudzos logos kvēloja elektriskā gaisma..
- Kad Ilze iebrauca Ārgaļos, jau krēsloja, un daudzos logos kvēloja elektriskā gaisma..
- Istabas vidū ar spilgtu gaismu kvēloja elektriskā spuldze..
1.3.pārn. Norisēt pavājināti, arī slēpti.
Piemēri..[cīņa] turpināja kvēlot dziļā pagrīdē, tumšajās rudens naktīs reižu reizēm spilgti uzliesmojot.
- ..[cīņa] turpināja kvēlot dziļā pagrīdē, tumšajās rudens naktīs reižu reizēm spilgti uzliesmojot.
1.4.pārn. Norisēt spēcīgi, intensīvi.
PiemēriNekad vēl Latvijā nav kvēlojusi, kūsājusi tāda darba rosme kā mūsu dienās.
- Nekad vēl Latvijā nav kvēlojusi, kūsājusi tāda darba rosme kā mūsu dienās.
2.parasti 3. pers. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
PiemēriSarkanie karogi kvēlo.
- Sarkanie karogi kvēlo.
- ..tulpes kvēloja kā sarkans zīda lakats.
- Gundega.. paraudzījās dālijās. Tās kvēloja stūrgalvīgā, izaicinošā spilgtumā.
2.1.Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
PiemēriRīta puse dega un kvēloja sarkanās liesmās, vēstīdama drīzo saullēktu.
- Rīta puse dega un kvēloja sarkanās liesmās, vēstīdama drīzo saullēktu.
- ..debesis rietumu pusē sāka kvēlot ugunssārtā, oranžā un violetā krāsā.
- Dega meži, un pamalēs kvēloja sarkanā dūmaka.
2.2.Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
PiemēriKāvi kvēlo.
- Kāvi kvēlo.
- ..salti kvēloja polārā zvaigzne..
3.parasti 3. pers. Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) – par cilvēka ķermeņa daļām.
PiemēriViņa ausis kvēloja un kaisa karstas un sarkanas, jo pirmīt tām stingri bija ķēries klāt vējš un sals.
- Viņa ausis kvēloja un kaisa karstas un sarkanas, jo pirmīt tām stingri bija ķēries klāt vējš un sals.
- Uzmācās drudzis. Sāpēja mugura, un deniņi kvēloja kā ugunīs.
- ..Lilija dejoja no visas sirds: vaigi kvēloja, dzirkstošās acis pie katra pagrieziena.. centās notvert viņa [pielūdzēja] skatienu..
4.Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
PiemēriKvēlot laimē.
- Kvēlot laimē.
- Kvēlot mīlā.
- Viņš [Edgars] mīļoja Kristīni tik neizsakāmi, un viņa viņu norāja. ..Visa viņa būtne kvēloja, un viņa to nesaprata...
- Strautiņš: Tu esi uzbudināta un kvēlo un drebi it kā drudzī.
- ..Olga kvēlo nepacietībā dzirdēt Mitju pieminam viņas dēlu, pastāstām par tā pēdējām gaitām..
- «Sirds kvēlo man krūtīs un karsti man jūt - Šai pilī, šai pilī gribu es kļūt!»
Stabili vārdu savienojumiSirds kvēlo.
- Sirds kvēlo — Saka, ja kāds ir spēcīga pārdzīvojuma pārņemts.
4.1.Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
Piemēri..dziļš neapklusināms ienaids rāmi kvēlo kā ozola ogles zem pelniem.
- ..dziļš neapklusināms ienaids rāmi kvēlo kā ozola ogles zem pelniem.
- Tas svētais naids, kas dziļi sirdī kvēlo, Tas degs un degs, un mūžam nedzisīs.
- Aspazijas liriskajā varonī turpretī kvēlo simtiem neremdināmu vēlēšanos.
4.2.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
Piemēri..Sēd tā [karaļmeita] zelta krēslā, Acis drūmi kvēlo..
- ..Sēd tā [karaļmeita] zelta krēslā, Acis drūmi kvēlo..
- Acis mīlas priekā kvēlo, Un uz lūpām mīlas smaids..
- Viņa acis kvēloja naidā un sejā uz mirkli pavīdēja ļauns smīns.
4.3.Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) – par spēcīgu pārdzīvojumu.
Piemēri«Taisnība uzvarēs,» drebošu balsi teica Lazda, un viņa acīs kvēloja naids un cīņas griba.
- «Taisnība uzvarēs,» drebošu balsi teica Lazda, un viņa acīs kvēloja naids un cīņas griba.
Avoti: 4. sējums