kvēlināt
kvēlināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Stipri karsēt, tā ka kvēlo (1).
PiemēriKvēlināt metālu.
2.Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu). Rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
Piemēri«Tas kroplums visu mūžu kvēlinājis viņam naidu kā neizdziestošas ogles kalēja ēzē.»
2.1.intrans.
Piemēri..drauga stāsts silda un kvēlina.
Avoti: 4. sējums