Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kvelme
kvelme -es, dsk. ģen. -mju, s.; reti
Stiprs karstums, svelme.
PiemēriOjārs juta kvelmi vaigos.
  • Ojārs juta kvelmi vaigos.
  • Lida: Viļņos jākur uguntiņa - Valgme jāvieno ar kvelmi..
Avoti: 4. sējums