kvēlēt
kvēlēt kvēlu, kvēli, kvēl, retāk kvēlēju, kvēlē, kvēlē, pag. kvēlēju; intrans.
2.parasti 3. pers. Kvēlot2.
Piemēri..krāsaini lāsmodama, Roze kvēl tavos matos...
- ..krāsaini lāsmodama, Roze kvēl tavos matos...
- ..apkārt viss vizmo un kvēl sārtās, norietošās saules pēdējos staros.
- Nē, nē, jel netici - tā nebij zvaigzne, Jo zvaigznes neizdziest, bet mūžam kvēl.
4.Kvēlot4.
PiemēriKvēlēt laimē.
- Kvēlēt laimē.
- ..dzīvības ilgas kā spēcīgi kaktusi smiltīs kvēl.
- Ļauj, ļauj, lai vienmēr tavas acis kvēl Pār manu dzīvi - nopietnas un dziļas.
Avoti: 4. sējums