kvēlains
kvēlains -ais; s. -a, -ā
kvēlaini apst.
1.Tāds, kas kvēlo (1).
PiemēriKvēlainas ogles.
- Kvēlainas ogles.
1.1.Karsts, svelmains.
PiemēriAcis apnīk un piemiedzas šajā dzeltenpelēkajā karstumā. Kvēlains sausums kavē svabadu elpu.
- Acis apnīk un piemiedzas šajā dzeltenpelēkajā karstumā. Kvēlains sausums kavē svabadu elpu.
1.2.pārn. Tāds, kam ir spožs mirdzums, spīdums. Kvēlojošs.
PiemēriDivas kvēlainas acis deg uz Anneli, un aiz atņirgtiem [suņa] zobiem tāds rūcējs kā dzirnavas: Rrrrr!
- Divas kvēlainas acis deg uz Anneli, un aiz atņirgtiem [suņa] zobiem tāds rūcējs kā dzirnavas: Rrrrr!
2.Tāds, kam ir koši sārta, arī sarkana nokrāsa.
PiemēriRieta gausi dziestošu vizmu apstarota, pret kvēlaino apvārsni viņa bija tik.. skaidri saredzama..
- Rieta gausi dziestošu vizmu apstarota, pret kvēlaino apvārsni viņa bija tik.. skaidri saredzama..
- Vaigu galos iesitās kvēlaini plankumiņi..
3.Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
PiemēriKvēlaina mīlestība.
- Kvēlaina mīlestība.
- Kvēlaina kaisle.
3.1.Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
PiemēriKvēlains skatiens.
- Kvēlains skatiens.
- Kvēlaini vārdi.
Avoti: 4. sējums