kvekšķēt
kvekšķēt parasti 3. pers., kvekšķ, pag. kvekšķēja
kvekšēt parasti 3. pers., kvekš, pag. kvekšēja; intrans.; sar.; retāk
Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni). Kvankšķēt.
Piemēri«Uzmanīgi, viņš [zaķis] var aizbēgt,» viens iečukstējās un uzsauca sunim: «Beidz kvekšķēt.»
Avoti: 4. sējums