kveldēt
kveldēt parasti 3. pers., kveldē, arī kveld, pag. kveldēja
1.trans. Stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
PiemēriSaule kveldēja bruģi, ka likās - tūliņ tas izkusīs..
- Saule kveldēja bruģi, ka likās - tūliņ tas izkusīs..
- Stārķis saulē kveldētām kājām Bradā pa pļavu..
- sal. ..saule lēca cieta un sarkana kā krāsota un briesmīgos cepļos kveldēta porcelāna tase...
- pārn. Sevastopolē nav tādas vietas, ko nebūtu kveldējušas kauju liesmas un plosījis metāls..
1.1.intrans.
PiemēriAndrs dziedādams grieza lapainos zarus un vilka čupā, acīm redzami, būdu gribēja taisīt, kur palīst, kad.. pusdienas saule sāks kveldēt.
- Andrs dziedādams grieza lapainos zarus un vilka čupā, acīm redzami, būdu gribēja taisīt, kur palīst, kad.. pusdienas saule sāks kveldēt.
- Ir rīts pēc Jāņu dienas, un siena laika saule sāk kveldēt agrā stundā.
1.2.Izraisīt karstuma sajūtu (par vielām).
PiemēriVīns viegli kveldēja asinis.
- Vīns viegli kveldēja asinis.
1.3.Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
PiemēriMarta juta, ka sārts dusmu tvīkums sāk kveldēt vaigus..
- Marta juta, ka sārts dusmu tvīkums sāk kveldēt vaigus..
- ..sausi smalki putekļi lien acīs, mutē, degunā, bet rīkli kveldē nepārtrauktas slāpes.
- Visasāk kveldē sirdi neizraudātas sāpes.
1.4.pārn. Satraukt, saviļņot.
PiemēriĻaudis ilgi neizklīda. Dusmas kveldēja prātus.
- Ļaudis ilgi neizklīda. Dusmas kveldēja prātus.
1.5.pārn. Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
Piemēri..[glezna] ir himna tautas revolucionārajam patosam, tās nemirstīgajam heroismam, kas kveldēts garo gadsimtu cīņās..
- ..[glezna] ir himna tautas revolucionārajam patosam, tās nemirstīgajam heroismam, kas kveldēts garo gadsimtu cīņās..
- Tas ir parasts, ikdienišķs.. cilvēks, kas pazīst prieku un bēdu, pēdējo pārvarot ar dzīves pieredzē kveldētu spītu.
2.intrans. Kvēlot (parasti par oglēm).
Piemēri..ugunskurā kveldēja ogles, lēni pārklādamās ar izdeguma plēnēm.
- ..ugunskurā kveldēja ogles, lēni pārklādamās ar izdeguma plēnēm.
- pārn. Poriņas acīs arī kveld tikko saskatāmas dzirkstis, viņa ir neapmierināta..
2.1.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
Piemēri..[Ošu Andreja] citreiz vīrišķīgi skaistā, tagad sakropļotā seja ar kveldoši drūmo skatienu tiem [strādniekiem] allaž atgādināja visas viņu.. izmocītās šķiras likteni.
- ..[Ošu Andreja] citreiz vīrišķīgi skaistā, tagad sakropļotā seja ar kveldoši drūmo skatienu tiem [strādniekiem] allaž atgādināja visas viņu.. izmocītās šķiras likteni.
Avoti: 4. sējums