kveldināt
kveldināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Stipri karsēt1.
PiemēriMilzīgās krāsnis, kur gāzes liesma kveldina stikla masu, pilnīgi nosegtas.
1.1.intrans.
Piemēri..cik labi tādā šiliņā ieiet vasarā, kad klajumā kveldina sveloša tveice, bet zem kokiem apņem veldzinošs vēsums..
1.2.pārn. Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
PiemēriMājas deg. Zeme deg. Cilvēki krīt. Kveldini gribu, steidz zobenu trīt.
2.Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
PiemēriKveldina cūkas zarnas, plaušas, aknas, sirdi, iekšas.
3.parasti 3. pers. Izraisīt sāpīgu kairinājumu (piemēram, par salu, vēju).
PiemēriZem kājām lūza plāna, sasalusi sērsna, pūta stingais klajuma vējš, kas kokos mazliet pierima, tomēr vaigus joprojām kveldināja.
Avoti: 4. sējums