kvēlot
kvēlot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Degt ar spožu liesmu.
PiemēriElle... Tā viņai vienmēr bij likusies gluži kā Glāzšķūnis,.. kur desmit krāsnīs kvēloja tāda uguns, ka acis bij jātaisa ciet.
1.1.Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
PiemēriUgunskurs bija izdedzis, un tagad.. kvēloja tikai maza ogļu kaudzīte.
1.2.Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriKad Ilze iebrauca Ārgaļos, jau krēsloja, un daudzos logos kvēloja elektriskā gaisma..
1.3.pārn. Norisēt pavājināti, arī slēpti.
Piemēri..[cīņa] turpināja kvēlot dziļā pagrīdē, tumšajās rudens naktīs reižu reizēm spilgti uzliesmojot.
1.4.pārn. Norisēt spēcīgi, intensīvi.
PiemēriNekad vēl Latvijā nav kvēlojusi, kūsājusi tāda darba rosme kā mūsu dienās.
2.parasti 3. pers. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
PiemēriSarkanie karogi kvēlo.
2.1.Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
PiemēriRīta puse dega un kvēloja sarkanās liesmās, vēstīdama drīzo saullēktu.
2.2.Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
PiemēriKāvi kvēlo.
3.parasti 3. pers. Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) — par cilvēka ķermeņa daļām.
PiemēriViņa ausis kvēloja un kaisa karstas un sarkanas, jo pirmīt tām stingri bija ķēries klāt vējš un sals.
4.Būt spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
PiemēriKvēlot laimē.
Stabili vārdu savienojumiSirds kvēlo.
4.1.Būt spēcīgam, noturīgam (par pārdzīvojumu).
Piemēri..dziļš neapklusināms ienaids rāmi kvēlo kā ozola ogles zem pelniem.
4.2.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
Piemēri..Sēd tā [karaļmeita] zelta krēslā, Acis drūmi kvēlo..
4.3.Spilgti izpausties (piemēram, acīs, skatienā) — par spēcīgu pārdzīvojumu.
Piemēri«Taisnība uzvarēs,» drebošu balsi teica Lazda, un viņa acīs kvēloja naids un cīņas griba.
Avoti: 4. sējums