kvēlums
kvēlums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → kvēls [1] (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDiendienā marta saule laiza kupenas un ar sevišķu kvēlumu lejas melnajās kūdras bedrēs.
2.Vispārināta īpašība → kvēls [1] (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSavāds kvēlums iemirdzēja viņas acīs.
3.Vispārināta īpašība → kvēls [1] (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMīlas kvēlums.
Avoti: 4. sējums