kvēpains
kvēpains -ais; s. -a, -ā
kvēpaini apst.
1.Tāds, kas ir pārklāts ar kvēpiem.
PiemēriKvēpaina krāsns.
- Kvēpaina krāsns.
- Kvēpaini griesti.
- ..[Sveķāmura] acis kvēpainajā sejā paspīda baltas..
- Atceros vēl bērnudienas Tālā, klusā lauku stūrī, Istabā ar melniem griestiem, Sijām, kvēpainām un zemām.
- Agnese.. tupēja uz ķeblīša, truli raudzīdamās kvēpainajā plīts sienā.
1.1.Tāds, kur ir daudz kvēpu.
PiemēriKvēpaina istaba.
- Kvēpaina istaba.
- Kvēpainas fabrikas.
2.Tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem. Arī netīrs.
PiemēriBenim no pieres pil kvēpaina lasa. «Redzat, jau pēdējo lemesi kaļu.»
- Benim no pieres pil kvēpaina lasa. «Redzat, jau pēdējo lemesi kaļu.»
Avoti: 4. sējums