satvert
satvert -tveru, -tver, -tver, pag. -tvēru; trans.
1.Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
PiemēriSatvert lāpstu.
1.1.Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
PiemēriTe no eglītēm iznāca cilvēks. Reiņa roka kabatā satvēra ieroča spalu.
1.2.Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
PiemēriD Alma izņem no kabatas cukurgraudu un sniedz zirgam, kas to maigi satver.
1.3.Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
PiemēriPneimatiskais robots satver sagataves, ievada tās štancē un liek kaudzītē gatavās.. plāksnītes.
2.Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
PiemēriStaģis met tauvu, ko Sustrups veikli satver un uzmauc uz pāļa.
2.1.Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju).
PiemēriVisai apkārtnei par lielu brīnumu laupītājus šoreiz satvēra ciet.
3.parasti 3. pers. Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
Piemēri..kad viņi iebrauc upes vidū, straume liek īsti manīt savu varu. Tā maigi, bet valdonīgi satver laivu un rauj uz leju.
3.1.Sākt, parasti pēkšņi, iedarboties (uz ko) — piemēram, — par aukstumu.
PiemēriKaut dzedrums līdz kaulam satver, Vairs netīk slēpties nekur..
3.2.Pārņemt, parasti pēkšņi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Piemēri..viņu satvēra bailes nokavēt, un viņš steigšus lēca divritenī.
Stabili vārdu savienojumiSatvert (kā) pavedienu.
Avoti: 7-1. sējums