atstumt
atstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot atvirzīt šurp. imperf. Stumt šurp. Stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtstumt ratiņus mājās.
- Atstumt ratiņus mājās.
- Atstumt klavieres vecajā vietā.
- «Jābrauc uz aptieku, jāmeklē zāles,» māte izlēma. «..Atstum nu, Pēcīt, manu velosipēdu ...»
2.Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Stumt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtstumt dīvānu no sienas.
- Atstumt dīvānu no sienas.
- ..Arvīds viegli atstūma Māru un stingriem soļiem pievienojās biedriem.
- ..viņa.. atstūma bļodiņu.
- Viņa.. ieskrēja ceriņu krūmu starpā, un te viņu sagrāba spēcīgas rokas un atstūma atpakaļ.
- Viktors atsēdās uz soliņa un atstūma platmali pakausī.
- ..galvas lakatiņi atstumti uz pleciem, septembra saule sejas brūnākas vairs nenodedzinās.
3.Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
PiemēriEdvarts: Visu to laiku tu man ļāvi ticēt, ka es te [Indrānos] reiz tavā vietā rīkošos, un tad tu mani pēkšņi atstūmi. Tēvs: Es tevis neatstūmu. Tu pats aizgāji..
- Edvarts: Visu to laiku tu man ļāvi ticēt, ka es te [Indrānos] reiz tavā vietā rīkošos, un tad tu mani pēkšņi atstūmi. Tēvs: Es tevis neatstūmu. Tu pats aizgāji..
- ..Kaspars, pilngadību sasniedzis, patēvu Grīsli atstūma no saimniecības vadības.
- ..[buržuāziskā valstī] tauta ar visādiem līdzekļiem tiek atstumta no līdzdalības valsts dzīvē.
3.1.pārn. Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
PiemēriMeitene: jau kopš bērnības bija sveša vecāku mīlestība.. Viņa bija atstumts bērns.
- Meitene: jau kopš bērnības bija sveša vecāku mīlestība.. Viņa bija atstumts bērns.
- «Es tā cerēju uz tevi un vienmēr domāju, ka tu mani neatstumsi.»
Avoti: 1. sējums