atstiept

atstiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.

1.Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. imperf. Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).

PiemēriAtstiept lielu žagaru nastu.

1.1.sar. Atnest.

PiemēriKo lai vēl pasaka tādu pavisam sevišķu? Varbūt par lapiņām, ko puikas atraduši atstiepa uz skolu..

2.Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).

PiemēriGaliņš [kalps] jau bij beidzis [ēst], sēdēja saviebies, vienu kāju pierāvis, otru grāvī savādi tālu atstiepis.

2.1.Izvirzīt uz priekšu (lūpu).

Piemēri..galvu sānis noliecis un mazliet atstiepis apakšējo lūpu, viņš [zēns] cītīgi grieza solu..

3.Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.

Piemēri..kad visu dienu pa vagu esi nostaigājis un simtiem reižu arklu cilājis, tad vakarā mana tādu kā tirpumu locītavās, pleci nolīkst un tā vien gribas atstiept muguru taisni..

3.1.sar. Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).

Piemēri..ik rītus uz ēzeļa muguras aizjāja Blaskezs ar savu sievu, lai vakarā ar saules rietu atgrieztos un atstieptu nolīkušo muguru uz cietā niedru maisa..

Stabili vārdu savienojumiAtstiept (arī atstaipīt) kaulus.

Avoti: 1. sējums