atstiept
atstiept -stiepju, -stiep, -stiepj, pag. -stiepu; trans.
1.Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp. imperf. Stiept šurp. Ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtstiept lielu žagaru nastu.
- Atstiept lielu žagaru nastu.
- Atvilku arī savu salmu maisiņu un noliku Baumaņa maisam blakus. Vakarā atstiepu vēl tēva veco kažoku apsegai..
- ..Jēkuļu Jēcis atstiepis [uz tirgu] krietnu tarbu zivju..
1.1.sar. Atnest.
PiemēriKo lai vēl pasaka tādu pavisam sevišķu? Varbūt par lapiņām, ko puikas atraduši atstiepa uz skolu..
- Ko lai vēl pasaka tādu pavisam sevišķu? Varbūt par lapiņām, ko puikas atraduši atstiepa uz skolu..
- «..pavasarī viss mūsu pulciņš nosprieda, ka rudenī katrs.. atstieps skolai kādu dāvanu.»
2.Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
PiemēriGaliņš [kalps] jau bij beidzis [ēst], sēdēja saviebies, vienu kāju pierāvis, otru grāvī savādi tālu atstiepis.
- Galiņš [kalps] jau bij beidzis [ēst], sēdēja saviebies, vienu kāju pierāvis, otru grāvī savādi tālu atstiepis.
- Ūdens sniedzās jau [zirgam] līdz vēderam. Ambaltajs izvilka kājas no kāpšļiem un atstiepa sāņus..
- ..sacēlis kumpumu [kūkumu], atstiepis asti, Pludiņš [suns] vispirms apmet ap Ansīti dažādus līkumus un aplokus..
2.1.Izvirzīt uz priekšu (lūpu).
Piemēri..galvu sānis noliecis un mazliet atstiepis apakšējo lūpu, viņš [zēns] cītīgi grieza solu..
- ..galvu sānis noliecis un mazliet atstiepis apakšējo lūpu, viņš [zēns] cītīgi grieza solu..
3.Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
Piemēri..kad visu dienu pa vagu esi nostaigājis un simtiem reižu arklu cilājis, tad vakarā mana tādu kā tirpumu locītavās, pleci nolīkst un tā vien gribas atstiept muguru taisni..
- ..kad visu dienu pa vagu esi nostaigājis un simtiem reižu arklu cilājis, tad vakarā mana tādu kā tirpumu locītavās, pleci nolīkst un tā vien gribas atstiept muguru taisni..
- Ozols atstiepa sagumušos plecus taisni.
3.1.sar. Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
Piemēri..ik rītus uz ēzeļa muguras aizjāja Blaskezs ar savu sievu, lai vakarā ar saules rietu atgrieztos un atstieptu nolīkušo muguru uz cietā niedru maisa..
- ..ik rītus uz ēzeļa muguras aizjāja Blaskezs ar savu sievu, lai vakarā ar saules rietu atgrieztos un atstieptu nolīkušo muguru uz cietā niedru maisa..
- Kad nu tas darbs labi padarīts, Annele var atstiept kājas. Ir jau arī puspasaules noiets.
Stabili vārdu savienojumiAtstiept (arī atstaipīt) kaulus.
- Atstiept (arī atstaipīt) kaulus sar. — Atpūsties (parasti guļus).
- Atstiept (biežāk atšaut) asti vienk. — Nobeigties.
- Atstiept kājas (arī pēdas) vienk. — 1. Nomirt.2. Nobeigties.
Avoti: 1. sējums