atstumties
atstumties -stumjos, stumies, -stumjas, pag. -stūmos
2.Refl. → atstumt2.
Piemēri..makšķernieki atstūmās no krasta. Pičs sēdās airos un spēcīgiem, ierastiem vēzieniem vadīja laivu dziļāk ezerā.
- ..makšķernieki atstūmās no krasta. Pičs sēdās airos un spēcīgiem, ierastiem vēzieniem vadīja laivu dziļāk ezerā.
- Viņš [slēpotājs] atstūmās no kalna virsotnes.
- Viņš [kaķis] veikli uzlēca uz durvju roktura.. un ar vienu ķepu atstūmās ar visām durvīm no stenderes.
Avoti: 1. sējums