atstutēt
atstutēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Atbalstīt1.
Piemēri..[Egils] vingri pagrūda durvis, kas pirmajā mirklī nepadevās, jo bija laikam atstutētas, bet, piespiežot stingrāk, atbalsts nokrita ar dobju troksni..
Avoti: 1. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis