atstumt
atstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu; trans.
1.Stumjot atvirzīt šurp. imperf. Stumt šurp. Stumjot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtstumt ratiņus mājās.
2.Stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Stumt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriAtstumt dīvānu no sienas.
3.Neļaut vairs piedalīties (kādā pasākumā), ieņemt (kādu amatu).
PiemēriEdvarts: Visu to laiku tu man ļāvi ticēt, ka es te [Indrānos] reiz tavā vietā rīkošos, un tad tu mani pēkšņi atstūmi. Tēvs: Es tevis neatstūmu. Tu pats aizgāji..
3.1.pārn. Izturēties nelaipni, vēsi (pret kādu). Atraidīt (kāda) draudzību, mīlestību.
PiemēriMeitene: jau kopš bērnības bija sveša vecāku mīlestība.. Viņa bija atstumts bērns.
Avoti: 1. sējums