žmiegt
žmiegt žmiedzu, žmiedz, žmiedz, pag. žmiedzu; trans.
1.sar. Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
PiemēriDonats kā apmāts, kā niknumā slāpēts, žmiedz plaukstu arvien ciešāk pie pakauša..
2.vienk. Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
Piemēri«Ja kādu tumsā žmiedz, viņš nebļauj pēc tiesas, bet pēc milicijas.»
Avoti: 8. sējums