žmiegt
žmiegt žmiedzu, žmiedz, žmiedz, pag. žmiedzu; trans.
1.sar. Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
PiemēriDonats kā apmāts, kā niknumā slāpēts, žmiedz plaukstu arvien ciešāk pie pakauša..
- Donats kā apmāts, kā niknumā slāpēts, žmiedz plaukstu arvien ciešāk pie pakauša..
- Viņai gribējās apskaut sīko dzīvībiņu [kucēnu] un kļaut pie krūtīm, žmiegt un burzīt aiz jūtu pārpilnības..
- pārn. «Raud katrs, kad to grēki sāk žmiegt. Nevienu sirdi Dievs nav taisījis no koka.»
2.vienk. Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
Piemēri«Ja kādu tumsā žmiedz, viņš nebļauj pēc tiesas, bet pēc milicijas.»
- «Ja kādu tumsā žmiedz, viņš nebļauj pēc tiesas, bet pēc milicijas.»
Avoti: 8. sējums