žņaugt
žņaugt žņaudzu, žņaudz, žņaudz, pag. žņaudzu; trans.
1.Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
PiemēriŽņaugt cilvēku.
1.1.intrans.
PiemēriTad pēc Lilijas sniedzās kādas resnas, spēcīgas, rūsganām spalvām apaugušas rokas, tās aptvēra kaklu un lēnām, arvien spēcīgāk sāka žņaugt...
1.2.Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu. Arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
PiemēriSpožā stieplīšu pinuma kaklasaite viņu laikam žņaudza, jo bieži viņš lika pirkstu aiz krekla apkaklītes..
1.3.Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
PiemēriAsaras žņaudz kaklu.
1.4.intrans.
PiemēriUn pakrūtē žņaudz izsalkums, nu jau nedēļām ilgi. Reizēm uznāk reibonis.
1.5.pārn. Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
PiemēriSmaga vientulība visu pēcpusdienu žņaudz viņu. Gulēt tik grūti, bet celties, iet, strādāt negribas.
2.Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
PiemēriViņa saķēra manu roku savos miklajos pirkstos un žņaudza to, it kā pēdējo glābiņu atradusi.
2.1.Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) — piemēram, par apģērba gabalu.
PiemēriZeķu gumija žņaudz kāju.
2.2.pārn. Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
Piemēri..vēl tagad barons žņaudza savus rentniekus un graudniekus ar augstām nodevām..
Stabili vārdu savienojumi(Sa)žņaugt (retāk aizžņaugt) sirdi.
Avoti: 8. sējums