žņaudzīt
žņaudzīt žņaugu, žņaugi, žņauga, pag. žņaudzīju; trans.
1.Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
Piemēri..mutautiņš [Brīviņietei] rokas, un to viņa žņaudzīja krampjaini.
Stabili vārdu savienojumiŽņaudzīt rokas (arī pirkstus).
2.Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
PiemēriŽņaudzīt izmazgāto kreklu.
2.1.Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
PiemēriŽņaudzīt mitrumu no cimdiem.
Avoti: 8. sējums