Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
žņaudzējs
žņaudzējs -a, v.
žņaudzēja -as, s.
1.Darītājs → žņaugt.
2.sar. Trula, žņaudzoša sāpe.
PiemēriTūska līda arvienu tuvāk sirdij, lāgu lāgiem sagrāba tādi žņaudzēji, ka pēdējā stunda likās klāt.
Avoti: 8. sējums