pacilāt
pacilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
PiemēriPacilāt malkas šķilas.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
PiemēriEidis pacilāja zivi. Jā, tai jau bija vismaz divi simti piecdesmit gramu.
1.2.Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
Piemēri..gāju viņiem talkā, pacilāju izkapti vai sekumus.
1.3.Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
PiemēriPacilāt fotogrāfijas.
2.Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
PiemēriViņas valodā klausoties, varēja atpūsties, rāmais vārdu plūdums netraucēja klusībā pacilāt kādu savu domu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
Piemēri..iespēja [zīmējumu] sākt atkal no gala Olīviju pacilāja un sajūsmināja, iedvešot paļāvību saviem spēkiem.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
PiemēriTad varbūt gluži vienkārši uzmundrināt tevi,.. pacilāt garu?
Avoti: 6-1. sējums