pacilātība
pacilātība -as, s.; parasti vsk.
Emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
PiemēriRadoša pacilātība.
- Radoša pacilātība.
- Svinīga pacilātība.
- Romantiska pacilātība.
- Vērmans runāja ar lielu pacilātību, dziļu iekšējo saviļņotību..
- Visās viņa kustībās bija jaušama pacilātība, - tās bija kļuvušas steidzīgākas, enerģiskākas.
- ..pietiek kaut pāris minūšu parunāt ar laba garastāvokļa īpašnieku, un tu jūti patīkamu pacilātību visu dienu.
Avoti: 6-1. sējums