pacilāt
pacilāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu).
PiemēriPacilāt malkas šķilas.
- Pacilāt malkas šķilas.
- Mērci pamatīgi samaisa, uzlej siļķēm, siļķes viegli ar dakšiņu pacilājot.
- Egle pacilāja plaukstas, kuras gulēja uz baltās segas, un atcerējās, ka bieži redzējis tā darām arī slimniekus, kuriem ilgi un nekustīgi jāguļ.
- Bet ērglis nelaidās, paplēta spārnus, pacilāja labo kāju un stāvēja.
- pārn. Vieglas nopūtas pacilāja Lienes krūtis.
Stabili vārdu savienojumi
- Nepacilāt (arī nepacelt, biežāk nepakustināt) ne (mazo) pirkstiņu (arī pirkstu) idioma — Nekā nedarīt (piemēram, lai ko pārmainītu, lai kādam palīdzētu).
- Pacilāt glāzi (arī glāzīti) idioma — Mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
1.1.Neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver.
PiemēriEidis pacilāja zivi. Jā, tai jau bija vismaz divi simti piecdesmit gramu.
- Eidis pacilāja zivi. Jā, tai jau bija vismaz divi simti piecdesmit gramu.
- Svaru pārbaudīdams, vecis pacilāja karoti plaukstā.
1.2.Neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to).
Piemēri..gāju viņiem talkā, pacilāju izkapti vai sekumus.
- ..gāju viņiem talkā, pacilāju izkapti vai sekumus.
- ..skaldīšana līdzīga rotaļai - nedaudz jāpacilā cirvis, pagalītes šķīst sulīgas un iezaļgani baltas.
1.3.Neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
PiemēriPacilāt fotogrāfijas.
- Pacilāt fotogrāfijas.
- Rakstāmistabā Līvija pacilāja grāmatu plauktā vienu otru grāmatu..
- Viņš sāk lieliem soļiem staigāt no istabas istabā. Te paņem vienu lietu, tur pacilā kādu citu.
- Viņa pacilāja un pieglauda vaigam.. cimdus, pacilāja divus pelēkus, biezus zeķu pārus.
2.Neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.).
PiemēriViņas valodā klausoties, varēja atpūsties, rāmais vārdu plūdums netraucēja klusībā pacilāt kādu savu domu.
- Viņas valodā klausoties, varēja atpūsties, rāmais vārdu plūdums netraucēja klusībā pacilāt kādu savu domu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, garīgs možums.
Piemēri..iespēja [zīmējumu] sākt atkal no gala Olīviju pacilāja un sajūsmināja, iedvešot paļāvību saviem spēkiem.
- ..iespēja [zīmējumu] sākt atkal no gala Olīviju pacilāja un sajūsmināja, iedvešot paļāvību saviem spēkiem.
- Uzticēšanās, gaidas pēc jauniem darbiem viņu [dzejnieku] vienmēr pacilāja, rosināja, lika steigties, un tad darbs veicās.
- ..iespējams arī, ka todien viņam Raudavā bija gadījies kaut kas priecīgs un labs.., kas viņu pacilāja un raisīja valodu..
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
PiemēriTad varbūt gluži vienkārši uzmundrināt tevi,.. pacilāt garu?
- Tad varbūt gluži vienkārši uzmundrināt tevi,.. pacilāt garu?
- Patīkami sastapt cilvēkus.., kas pasaka labu, draudzīgu.. vārdu, tas pacilā garastāvokli un vairo darba gribu.
- Uzvarai svin prieka svētkus. Bet uzvaras cerība arī jau pacilā cilvēka prātu un piešķir dzīvei priecīgu gaitu.
Avoti: 6-1. sējums