pacilāts
pacilāts -ais; s. -a, -ā
pacilāti apst.
1.Divd. → pacilāt.
2.Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
PiemēriEs smejos. Es esmu tik pacilāta un priecīga.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Redziet, kāda zvaigžņaina nakts! Jūs mīlat zvaigznes?» viņš pacilātā balsī jūsmoja.
2.2.Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..varoņa šaubas, svārstīšanos, pārdomas parasti izsaka [lugā] lielos, dzejiski pacilātos, īpaši akcentētos monologos.
2.3.Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
PiemēriTalkas darbā iet ar pacilātu garastāvokli - ar dziesmām, jokiem, sacensībām. Tas ir līksms un jautrs darbs, ne tāds kā parastā ikdienā.
Avoti: 6-1. sējums