pacilāts
pacilāts -ais; s. -a, -ā
pacilāti apst.
1.Divd. → pacilāt.
2.Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku).
PiemēriEs smejos. Es esmu tik pacilāta un priecīga.
- Es smejos. Es esmu tik pacilāta un priecīga.
- Krogzemis bija pacilāts... Ir bezgala patīkami turēt rokās tādu nieku [dzejoļu grāmatiņu], kur saplūdušas tavas domas..
- Beidzot dodamies uz fronti! Ilgi gaidītā diena pienākusi. Sprēgā sals, bet strēlnieki pacilāti.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri«Redziet, kāda zvaigžņaina nakts! Jūs mīlat zvaigznes?» viņš pacilātā balsī jūsmoja.
- «Redziet, kāda zvaigžņaina nakts! Jūs mīlat zvaigznes?» viņš pacilātā balsī jūsmoja.
- ..viņa pacilāti domāja par savām iepriekšējām un par nākamajām lomām uz Dailes teātra skatuves.
- Noslēguma koncertā valdīja visai pacilāta atmosfēra, tie, kas paši neuzstājās, ar aplausiem atbalstīja savus.. biedrus.
- pārn. ..nolija spirdzinošs lietus.. Iztvīkusi zeme dvašoja dziļi un pacilāti.
2.2.Tāds, kura saturā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..varoņa šaubas, svārstīšanos, pārdomas parasti izsaka [lugā] lielos, dzejiski pacilātos, īpaši akcentētos monologos.
- ..varoņa šaubas, svārstīšanos, pārdomas parasti izsaka [lugā] lielos, dzejiski pacilātos, īpaši akcentētos monologos.
- J. Federa daiļrade savā kopskanējumā [ir] smalka un nosvērta, poētiska un pacilāta.
- Tās [kantātes] pacilātā pamattēma it kā izaugusi no tautas dziesmu melodikas..
2.3.Tāds, kam ir raksturīgs emocionāls saviļņojums, priecīgs satraukums, možums (par psihisku stāvokli).
PiemēriTalkas darbā iet ar pacilātu garastāvokli - ar dziesmām, jokiem, sacensībām. Tas ir līksms un jautrs darbs, ne tāds kā parastā ikdienā.
- Talkas darbā iet ar pacilātu garastāvokli - ar dziesmām, jokiem, sacensībām. Tas ir līksms un jautrs darbs, ne tāds kā parastā ikdienā.
Avoti: 6-1. sējums