pacilus
pacilus apst.
pacilu apst.; retāk
pacili apst.
1.Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
PiemēriTurēt kāju pacilus.
1.1.Samērā, arī mazliet atstatu, tā, ka nav cieši klāt, cieši nesakļaujas.
PiemēriJo.. mezglaināki, kūkumaināki, zaraināki koki, jo labāk - mitrais krāvums pārāk nesaguļas, turas pacilāk, vairāk pieejams vējiem.
1.2.pareti Mazliet uz augšu pavērstā stāvoklī.
PiemēriPauls un Līzbete, ko esat Tādi lepni staltkāji? Galvas pacilus vien nesat, Un tik augsti deguni!
Avoti: 6-1. sējums