pacirst
pacirst -cērtu, -cērt, -cērt, pag. -cirtu.
1.trans. Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
PiemēriGailis pameta jūsmīgu skatienu uz skaisto cirvīti. Tāds noderētu rotai, ar ko pacirst zarus ugunij.
- Gailis pameta jūsmīgu skatienu uz skaisto cirvīti. Tāds noderētu rotai, ar ko pacirst zarus ugunij.
- Es jau trešo dienu dzīvoju pie krustmātes. Pacirtu viņai žagarus, iekūru plīti..
- ..vīri pūzdami un atpakaļskatīdamies aizskrēja pacirst malku izkaltušajā egļu klānī.
2.trans. Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
PiemēriPacirst āliņģi.
- Pacirst āliņģi.
- Pacirtuši caurumiņu..
3.parasti 3. pers.; intrans. Neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi).
Piemēri..dzeņi kaļ saulgoža priedēs.., pacērt ar stipro knābi, padauza, - ieķērcās un pārlido uz citu koku.
- ..dzeņi kaļ saulgoža priedēs.., pacērt ar stipro knābi, padauza, - ieķērcās un pārlido uz citu koku.
4.trans. Strauji pacelt, pavērst, pagriezt (ķermeņa daļu, parasti galvu).
PiemēriPētera acis dega drudžainā mirdzumā, ar savu lielo ķepu viņš satvēra Ainas roku un cieši saspieda. Meiča atrāva roku kā apdedzinātu, pacirta galvu uz augšu..
- Pētera acis dega drudžainā mirdzumā, ar savu lielo ķepu viņš satvēra Ainas roku un cieši saspieda. Meiča atrāva roku kā apdedzinātu, pacirta galvu uz augšu..
- Oskars nemierīgi sakustējās, pavēra muti un it kā taisījās runāt, tad spēji pacirta galvu sānis un palika mierā.
- Gundega.. piegāja zirgam klāt un pastiepa roku, lai noglaudītu.. Bet tas negaidītā vīzdegunībā aši pacirta galvu un augstprātīgi nolūkojas uz viņu no augšas uz leju..
Avoti: 6-1. sējums