iesturmēt
iesturmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
PiemēriIesturmēt cietoksni.
- Iesturmēt cietoksni.
- Naktī mēs iesturmējām kā zarmas, un tagad ir daudz ieroču.
- Kad pirmās dienas vārtus pusnakts slēdz, Ir cīņās iesturmēta Ziemaspils..
- pārn. Dažs savu vietu [pie galda] iesturmē kā ienaidnieka ierakumu skaļi un trokšņaini.
Avoti: 3. sējums