Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iesturmēt
iesturmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
Izšķirīgā triecienā ieņemt (kādu objektu).
PiemēriIesturmēt cietoksni.
Avoti: 3. sējums