atdalīt
atdalīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā). imperf. Dalīt nost.
Piemēri..ģeofiziskajām raķetēm piestiprina konteinerus ar mēriekārtām, tos vajadzīgajā augstumā atdala no raķetēm un ar izpletņiem nogādā lejā..
1.1.Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
PiemēriAugļus, ogas [ievārījumam] izšķiro, atdala mazās, bojātās..
1.2.Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
PiemēriAtdalīt baznīcu no valsts.
1.3.Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
PiemēriAtdalīt zemes gabalu.
2.Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
PiemēriNo pārējām telpām atdalīta istaba.
3.Uztvert izolēti, bez saistības ar ko citu.
Piemēri..mūsu apziņā grūti atdalāms Korčagins no Ostrovska, rakstnieka paša varoņtēls savienojies ar viņa radīto varoni.
3.1.Klasificējot, grupējot nošķirt (citu no cita), lai konstatētu atšķirības.
PiemēriKavatīna ir raksturīga operu mūzikas forma. Tā ir ļoti līdzīga ārijai, un bieži to pat nevar atšķirt no ārijas... Varam tikai nosacīti atdalīt kavatīnu no ārijas.
4.parasti 3. pers. Izdalīt (no sevis).
PiemēriSiekalu dziedzeri atdala siekalas.
Avoti: 1. sējums