Paplašinātā meklēšana
Meklējam atdalīt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (295):
- atplaucēt Aplejot ar verdošu ūdeni, panākt, ka atlobās, ka var atdalīt
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt ko (no kā).
- nopiņķēt Ar grūtībām noraisīt, atdalīt nost (ko sasietu, sapinušos).
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt.
- nošaut Ar šāvienu atdalīt nost.
- notriekt Ar triecienu atdalīt nost.
- kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
- kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā), ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
- noārdīt Ārdot atdalīt nost (piemēram, ko piešūtu, uzšūtu).
- atārdīt Ārdot atdalīt. Ārdot samazināt. _imperf._ Ārdīt nost.
- atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- nobadīt Badot, arī bakstot atdalīt nost.
- nobakstīt Bakstot atdalīt nost.
- nobērt Berot atdalīt nost (daļu).
- noberzēt Berzējot atdalīt nost.
- noberzt Beržot atdalīt nost.
- nobikstīt Bikstot atdalīt nost.
- nobirdināt Birdinot atdalīt nost (daļu).
- atbirt Birstot atdalīties nost. _imperf._ Birt nost. Nobirt.
- nobirzt Birstot atdalīties nost. Nodrupt.
- nobraucīt Braukot (ko), atdalīt nost (no tā).
- nobraucīt Braukot atdalīt nost.
- atbrukt Brūkot, grūstot atdalīties un nokrist nost.
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost.
- nodalīties Būt labi uztveramam (kādā kopumā). Izcelties (3), atdalīties (3).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost (vilnu dzīvniekam).
- nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu (dzīvniekam).
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- nocirst Cērtot atdalīt nost.
- atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt. _imperf._ Cirst nost.
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- nodauzīt Dauzot atdalīt nost.
- starpnis Detaļa, elements, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- atšķirt Domās, uztverē atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- atdragāt Dragājot, ar triecienu atdalīt.
- nodrāzt Drāžot atdalīt nost (piemēram, skaidas).
- nodrupināt Drupinot atdalīt nost.
- apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai no vairākām pusēm).
- atdrupināt Drupinot atdalīt. _imperf._ Drupināt nost.
- nodrupt Drūpot atdalīties nost.
- atdrupt Drūpot atdalīties. _imperf._ Drupt nost.
- nodurt Durot atdalīt nost.
- atdurt Durot atdalīt.
- atdurstīt Durstot atdalīt.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- noēvelēt Ēvelējot atdalīt nost.
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala. Arī sloksne.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- nogrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), atdalīt nost (daĮu).
- nograuzt Graužot atdalīt nost.
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
- nogriezt Griežot atdalīt nost.
- atgriezt Griežot atdalīt. _imperf._ Griezt nost. Nogriezt.
- griezums Griežot atdalītā daļa.
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
- nodalīt Grupējot nošķirt, atdalīt atsevišķi (no ka).
- ieēsties Iespiesties (kā virsmā) tā, ka grūti noņemt, atdalīt (par vielām, netīrumiem).
- iet Izkrist (par matiem, spalvu). Lobīties, atdalīties (par ādu, krevelēm u. tml.).
- nolīt Izlīstot atdalīties nost (par daļu).
- nokalt Kaļot atdalīt nost.
- atkalt Kaļot atdalīt. _imperf._ Kalt nost.
- apkapāt Kapājot atdalīt (no visām vai vairākām pusēm).
- nokapāt Kapājot atdalīt nost.
- atkapāt Kapājot atdalīt. _imperf._ Kapāt nost.
- piekasīt Kasot (ko nost), atdalīt (to) lielākā daudzumā.
- nokasīt Kasot, skrāpējot atdalīt nost.
- nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
- nokausēt Kausējot atdalīt nost.
- noknābt Knābjot atdalīt nost.
- noknaibīt Knaibot atdalīt nost.
- noknibināt Knibinot atdalīt nost.
- apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus (vairākās vietās vai visapkārt).
- atknibināt Knibinot atdalīt.
- nokniebt Kniebjot atdalīt nost.
- atkniebt Kniebjot atdalīt. Nokniebt.
- izkniebt Kniebjot izņemt, atdalīt.
- nokodīt Kodot atdalīt nost.
- nokost Kožot atdalīt nost.
- atkost Kožot atdalīt. _imperf._ Kost nost. Nokost.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nokratīt Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
- nokraut Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā.
- replantācija Ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā.
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
- izlauzīt Lauzot atdalīt (parasti daļu no veselā).
- nolauzīt Lauzot atdalīt nost (daudz vai visu).
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
- atlauzt Laužot atdalīt (daļu no veselā). _imperf._ Lauzt nost. Nolauzt.
- izlauzt Laužot atdalīt (no kā).
- nolauzt Laužot atdalīt nost.
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
- noliet Lejot atdalīt (šķidrumu no kā).
- noliet Lejot atdalīt nost (daļu).
- nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu).
- nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu.
- atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu). Nolobīt.
- nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (apvalku, parasti čaumalu, mizu).
- nolupināt Lupinot atdalīt (kam) virskārtu, parasti čaumalu, mizu. Nolobīt.
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
- nolupt Lūpot atdalīties nost.
- atlūzt Lūstot atdalīties (no veselā) pavisam vai daļēji.
- nolūzt Lūstot atdalīties nost.
- izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
- Kā pieaudzis Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
- starpmateriāls Materiāls, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- nomazgāt Mazgājot atdalīt nost.
- miekšķēt Mērcēt, lai atdalītu nost.
- atmērīt Mērījot atdalīt, nodalīt vai atzīmēt (kādu platību, daudzumu, skaitu).
- starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Reglete.
- reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas). Starpenis.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
- krist Nebūt stingri iestiprinātam un neturēties iekšā, atdalīties, slīdēt ārā.
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- krist Nepiegult, neturēties stingri klāt un slīdēt nost, atdalīties.
- pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums.
- žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
- nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
- no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
- nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā. Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
- no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
- nost Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts, atņemts (no kā). Norāda, ka (kas) atdalās (no kā).
- zemē Norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts. Nost.
- atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
- izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes. Norobežot no apkārtējās vides.
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
- nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma). Iedalīt (ko no kāda kopuma).
- biezpiens Paaugstinātā temperatūrā sarecinātas, no sūkalām atdalītas piena olbaltumvielas.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- notrūkt Pārtrūkstot saistījumam, atdalīties nost.
- notrūkt Pārtrūkt, arī pārtrūkstot atdalīties nost.
- atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
- vājpiens Piens, kuram krejojot atdalīts krējums.
- nopilināt Pilinot atdalīt nost (daļu).
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
- nopilēt Pilot atdalīties nost (par daļu).
- atplaisāt Plaisājot atdalīties.
- bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss).
- atplēst Plēšot atdalīt (pilnīgi vai daļēji)
- noplēst Plēšot atdalīt nost. Plēšot atdalīt (daļu no kā), lai iegūtu (ko).
- uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt.
- skudra Plēvspārņu kārtas kukaiņu dzimtu grupa, kurā ietilpst 3-12 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu.
- atplīst Plīstot atdalīties (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Plīst nost.
- atplucināt Plucinot atdalīt.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt nost.
- noplucināt Plucinot, raujot atdalīt putnam (spalvas). Plucinot, raujot atdalīt (putnam) spalvas.
- noplūkt Plūcot atdalīt nost.
- noplūkt Plūcot atdalīt putnam (spalvas). Plūcot atdalīt (putnam) spalvas.
- nopluinīt Pluinot atdalīt (no kā).
- nopluinīt Pluinot atdalīt nost.
- noplūkāt Plūkājot atdalīt (no kā).
- noplūkāt Plūkājot atdalīt nost.
- atplūkāt Plūkājot atdalīt, atraut.
- noplūst Plūstot atdalīties nost.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piemēram, lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu).
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
- nopurināt Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
- atpūt Pūstot atdalīties (no kā).
- nopūst Pūšot atdalīt nost (parasti par veļu).
- zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
- noraut Raujot atdalīt nost (ko visu vai tā daļu).
- atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji). _imperf._ Raut nost.
- atdalīties Refl. --> atdalīt (4).
- atskaldīties Refl. --> atskaldīt (1). Tikt atskaldītam. Atšķelties, atdalīties.
- izolēties Refl. --> izolēt (2). Nošķirties, norobežoties, atdalīties.
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- norīvēt Rīvējot atdalīt nost.
- atrobīt Robījot, iegriežot visapkārt robus, atdalīt, atgriezt.
- norakt Rokot novirzīt (nost no kurienes). Rokot atdalīt nost.
- atdegt Sadegt līdz kādai vietai un atdalīties nost.
- tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
- nopūt Sapūstot atdalīties nost.
- notrūdēt Satrūdot atdalīties nost.
- notrunēt Satrunot atdalīties nost.
- notrupēt Satrupot atdalīties nost.
- notrusēt Satrusot atdalīties nost, arī iegūt bojājumu.
- no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
- nosijāt Sijājot atdalīt nost. Atsijāt.
- atsijāt Sijājot atdalīt.
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- dauzīt Sitot ar kādu rīku pa priekšmetu, atdalīt, dabūt (ko) nost.
- nosist Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
- lauzt Sitot, triecot (piemēram, ar smagu priekšmetu), atdalīt, dalīt, šķelt.
- noskaitīt Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu). Skaitot iedalīt.
- atskaitīt Skaitot atdalīt, atņemt nost. Atrēķināt.
- noskaldīt Skaldot atdalīt nost.
- atskaldīt Skaldot atdalīt.
- noskalot Skalojot atdalīt nost, notīrīt. Skalojot novirzīt nost.
- noskrāpēt Skrāpējot atdalīt nost, notīrīt.
- atskrāpēt Skrāpējot, kasot atdalīt. Noskrāpēt.
- noskribināt Skribinot atdalīt gaļu (no kaula).
- noskribināt Skribinot atdalīt nost.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
- apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
- atskrubināt Skrubinot atdalīt.
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu (ķermeņa daļai).
- noskūt Skujot atdalīt apmatojumu, parasti bārdu (cilvēkam).
- noskūt Skujot atdalīt nost (apmatojumu, parasti bārdu).
- nosmalstīt Smalstot atdalīt nost (parasti virsējo kārtu).
- nosmelt Smeļot atdalīt no virsas (daļu).
- nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- nospaidīt Spaidot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
- kost Spiest (zobus kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- kost Spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu.
- nospiest Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
- nospiest Spiežot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
- atspridzināt Spridzinot atdalīt, atšķelt nost.
- atraut Strauji atdalīt (no kā) - par vēju, ūdeni.
- noraut Strauji atdalīt nost (ko visu vai tā daļu) - piemēram, par vēju, ūdeni.
- atsprāgt Strauji, pēkšņi (arī ar troksni) atdalīties nost. Atšķelties.
- notraukt Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost, ļaujot nokrist zemē. Strauji, piemēram, ar sitienu, kratot, atdalīt nost un panākt vai pieļaut, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
- nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt (no kā).
- nosūkt Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), atdalīt nost (daļu).
- nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā).
- nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu).
- drāzt Šādā veidā gatavojot priekšmetu, atdalīt (piemēram, skaidas).
- atšķelt Šķeļot atdalīt nost (daļu no kā).
- nošķelt Šķeļot atdalīt nost.
- nodalīt Šķeļot, griežot u. tml. atdalīt nost.
- nošķīt Šķinot atdalīt nost (auga daļas), arī šķinot novākt (kā ražu). Šķinot atdalīt nost auga daļas, arī šķinot novākt ražu (kādā platībā).
- atlasīt Šķirojot atdalīt (no kopuma).
- atšķirot Šķirojot atdalīt, nodalīt.
- noplūst Šķīstot šķidrumā, arī iekļūstot šķidruma plūsmā, atdalīties nost.
- patstāvīgs Tāds, kas (parasti kādā sistēmā) var funkcionēt atsevišķi, atdalīti no kā cita.
- abstrakts Tāds, kas iegūts abstrakcijas ceļā, domās atdalīts no konkrētā.
- atsevišķs Tāds, kas ir atdalīts, kas eksistē patstāvīgi, atrauti no citiem, veido noteiktu daļu no kopuma.
- nešķirams Tāds, kas ir savstarpēji saistīts (ar ko citu), tāds, ko nav iespējams atdalīt, nošķirt (no kā cita).
- nedalāms Tāds, ko nevar atdalīt, nošķirt (no kā). Tāds, kas pastāv ciešā saistībā (ar ko).
- tīrīts Tāds, no kā ir atdalīti, parasti nevēlami, nevajadzīgi, piemaisījumi.
- netīrīts Tāds, no kā nav atdalīti, parasti nevēlami, piemaisījumi.
- notecināt Tecinot atdalīt (šķidrumu produktam).
- notecināt Tecinot atdalīt nost (daļa no kā).
- notecināt Tecinot atdalīt šķidrumu (kam).
- notecēt Tekot atdalīties nost (no kā).
- notecēties Tekot atdalīties nost. Būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
- kausēt Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
- notēst Tēšot atdalīt (kam) mizu.
- notēst Tēšot atdalīt nost.
- norīvēties Tiekot berztam, atdalīties nost.
- separātisms Tieksme, tendence (parasti tautai, sociālai grupai) atdalīties, nošķirties (no kā sabiedrībā).
- iet Tikt atdalītam, arī atdotam, iztērētam (kādai vajadzībai, nolūkam).
- attīt Tinot atdalīt (no kā). _imperf._ Tīt nost Notīt.
- iztīrīt Tīrot atdalīt, aizvākt (netīrumus, arī ko nevajadzīgu, traucējošu).
- notīrīt Tīrot atdalīt, novirzīt nost (piemēram, netīrumus, gružus no kā virsmas).
- mazgāt Tīrot ko, atdalīt un aizskalot (netīrumus) no tā.
- nokapāt Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
- izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma). Domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- pērt Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
- parcelēt Veidot tekstā vārdu savienojumu, vārdu, kas pēc struktūras atgādina teikuma daļu, locekli, locekļu grupu un no pāreja teksta ir atdalīts intonatīvi vai ar gala pieturzīmēm.
- novilkt Velkot aiz gala, malas, atdalīt nost (mizu, plēvi u. tml.).
- atvētīt Vētījot atdalīt (ko no kā).
- aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
- puspants Viena no divām panta daļām, kas ir atdalīta ar lielo cezūru.
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- novīlēt Vīlējot atdalīt nost.
- dīrāt Vilkt, atdalīt (ādu beigtam dzīvniekam).
- izzāģēt Zāģējot atdalīt (piemēram, koka zarus). Nozāģēt no kāda kopuma (piemēram, kokus mežā).
- nozāģēt Zāģējot atdalīt nost.
- atzāģēt Zāģējot atdalīt. _imperf._ Zāģēt nost. Nozāģēt.
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
atdalīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV