Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atmest
atmest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu atvirzīt šurp. imperf. Mest šurp. Metot atvirzīt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Atsviest.
PiemēriAtmest bumbu līdz vārtiem.
  • Atmest bumbu līdz vārtiem.
2.Ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) imperf. Mest nost (sānis, atpakaļ) Atsviest.
PiemēriAtmest granti no ceļa.
  • Atmest granti no ceļa.
  • Daiga atmet segu un izlec no gultas.
  • Viņš [karavīrs] stāv starp drupām un paceļ pirmo ķieģeli, lai to atmestu malā.
2.1.Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
PiemēriHelēna piecēlās un, atmetusi biezo matu pīni pāri plecam, teica [Reinim]: «Tu tagad vēl atpūties, es sakopšu māju.»
  • Helēna piecēlās un, atmetusi biezo matu pīni pāri plecam, teica [Reinim]: «Tu tagad vēl atpūties, es sakopšu māju.»
  • ..[kareivis] sagrīļojas, atmet rokas pār galvu, it kā meklēdams, kur pieķerties, tad augšpēdus nokrīt zemē.
  • Jaņuks vēl guļ, dūrēs savilktās roķeles aiz galvas atmetis..
  • ..[meitene] kareivīgi nostājās viņam pretī, izaicinoši atmetusi galvu un augstu izslējusi savu..degunteli.
Stabili vārdu savienojumiAtmest (arī atsviest) galvu.
3.Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
PiemēriAtmest nevērtīgo.
  • Atmest nevērtīgo.
  • Atmetot rudenīgo skepsi un tos pantus, kuros dzejnieks nodarbojas ar nevajadzīgu pašanalīzi, pāri paliek melodiskas rindas, kas modina dzidras un kvēlas jūtas.
  • ..[dzejnieks] pats sakārtojis šo grāmatu, paškritiski pārsijājis savus dzejoļu krājumus, daudz ko atmetis, paņēmis vērtīgākos darbus.
  • Atmetot salīdzinājuma saikļus, salīdzinājumu var pārvērst metaforā vai paralēlismā.
4.Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
PiemēriAtmest vecās tradīcijas.
  • Atmest vecās tradīcijas.
  • Atmest agrākos darba paņēmienus.
  • Jebkura zinātniska hipotēze un teorija tiek atmesta, ja to neapstiprina pieredze, prakse..
  • Viņi.. strīdējās, aizstāvēdami katrs savus ieskatus un plānus vai arī tos atmezdami un pievienodamies labākajiem.
  • Zemnieki atmeta savrupsaimniekošanu un sadevās rokās kolektīvai saimniecībai.
4.1.Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
PiemēriAtmest kaunu.
  • Atmest kaunu.
  • Atmest šaubas.
  • Atmest cerības.
  • Jānis grib pastāstīt par savu rītdienas braucienu, bet tad šo nodomu atmet. Kādēļ satraukt un sāpināt meiteni?
  • ..[meitene], atmetusi pašlepnumu, aizrakstīja viņam [draugam], pirms bija saņēmusi atbildi uz savu pēdējo vēstuli.
  • Valerijs atmeta kautrību un ēda apbrīnojami daudz.
4.2.Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
PiemēriAtmest smēķēšanu.
  • Atmest smēķēšanu.
  • ..pionieri atmet savas sliktās īpašības un ieradumus, kļūst kārtīgi, droši un izveicīgi.
  • «.. es nu tevis agrāk nelaidīšu projām, kamēr man nebūsi apsolījies vismaz uz kādu laiku to dzeršanu atkal atmest.»
  • «Ko tev vajag?» Oskars noprasīja stingrā balsī. «Ne tik strauji, mīļais, tev vajadzētu atmest šo toni, runājot ar mani.»
4.3.pareti Pārtraukt (parasti ko iesāktu). Pamest.
Piemēri..kalpi atmetuši darbu, aizkūpinājuši pīpes vai papirosus..
  • ..kalpi atmetuši darbu, aizkūpinājuši pīpes vai papirosus..
  • No šāvieniem uztraukta, Stepiņa veča atmeta zāļu lasīšanu un sāka skatīties uz pļavu.
  • ..viņi spēlē loto, atmet, pāriet uz kuģu lādēšanu.
5.sar. Nevērīgi, nicīgi iedot (ko niecīgu).
PiemēriNabaga zemnieks gāja dažreiz pie bagātā maizes lūgties, tas arī viņam šad un tad kā izsmiedams atmeta.
  • Nabaga zemnieks gāja dažreiz pie bagātā maizes lūgties, tas arī viņam šad un tad kā izsmiedams atmeta.
  • Visu dienu talkā nostrādājušam, [vaļiniekam] jābūt mierā ar to, ko katra saimniece atmet - karašas stūrīti vai piena krūzīti..
6.parasti 3. pers.; sar. Sagādāt (peļņu, ienākumus u. tml.).
Piemēri..veikals viņam [uzpircējam] pa dažiem gadiem bij atmetis labu peļņu.
  • ..veikals viņam [uzpircējam] pa dažiem gadiem bij atmetis labu peļņu.
  • Oskaram pašlaik labi veicās ar zveju, arī žāvētava atmeta noteiktu peļņu.
  • Maltuve sākumā strādāja labi un visiem uzņēmuma dalībniekiem atmeta krietnu peļņu.
7.Skarbi, arī atri un nevērīgi atbildēt.
Piemēri«Es šovakar aizgāju no sava tēva.» [Saka Rūdis.] Kristīne, nekā nesaprazdama, tikai paplēta rokas: «Ko tu? Kādēļ?» - «Kas man ar viņu kopīgs?» Rūdis nevērīgi atmeta. «Cilvēks ar veciem aizspriedumiem.»
  • «Es šovakar aizgāju no sava tēva.» [Saka Rūdis.] Kristīne, nekā nesaprazdama, tikai paplēta rokas: «Ko tu? Kādēļ?» - «Kas man ar viņu kopīgs?» Rūdis nevērīgi atmeta. «Cilvēks ar veciem aizspriedumiem.»
  • «Un ko vēl jautāja [sapulcē]? - «Nedzirdēju!» Artis atmet un satver somu..
8.pareti Strauji atvērt, atraut vaļā.
PiemēriDarbvedis steidza atmest vaļā krampi. Tūdaļ istabiņā kā no atraisīta maisa sabira «privātie», aizsargi un policisti.
  • Darbvedis steidza atmest vaļā krampi. Tūdaļ istabiņā kā no atraisīta maisa sabira «privātie», aizsargi un policisti.
  • Viņš.., atmetis mēteli, atsēžas manā gultā.
Stabili vārdu savienojumiAtmest ar roku.
  • Atmest ar roku idioma — 1. Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).2. Pārtraukt, pamest (ko iesāktu). Atstāt (ko) novārtā.
Avoti: 1. sējums