izgriezt2
izgriezt [izgriêzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
PiemēriDārznieks.. izgriež ar mazām šķērītēm sīkās ogas vīna ķekaros, lai lielākām būtu vairāk telpas.
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt pogas.
1.1.Izoperēt.
PiemēriTiesa, traheju nevar izstiept bezgalīgi, taču.. ķirurgiem izdodas izgriezt diezgan garus trahejas gabalus.
1.2.Griežot sadalīt noteikta lieluma un formas gabalos (piemēram, gaļu).
PiemēriIzfriezt gaļu.
2.Griežot izveidot, izgatavot (priekšmetu).
PiemēriIzgriezt no koka rotaļlietas.
2.1.Griežot izveidot, radīt (piemēram, caurumu, robu priekšmetā).
PiemēriNetālu, pagalam ieaudzis lupstājos, ķimenēs un nātrēs,.. stāvēja kambarītis ar durvīs izgrieztu sirdi.
3.parasti divd. formā: izgriezts Tāds, kam ir griežot izveidots noteiktas formas un lieluma caurums (caurumi) vai šķēlums (par apģērbu, apaviem).
PiemēriSulainis.. Kristīnei labprāt rādījās frakā un dziļi izgrieztā vestē..
3.1.Tāds, kurā ir griežot izveidots ornaments, attēls u. tml.
Piemēri..klētij lievenis neredzētiem izgrieztiem stabiem..
Avoti: 3. sējums