izgriezt1
izgriezt [izgriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu.
1.trans. Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriJuris.. izgrieza mašīnu uz gatves.
- Juris.. izgrieza mašīnu uz gatves.
- Un tikai tad, vēlreiz šķērsojot tirgus laukuma nelīdzeno bruģi.., mašīnu izgrieza uz diezgan ciešamās šosejas.
- Jurka izgrieza zirgus no salmu kaudzēm..
2.trans. Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
Piemēri..divi tēviņi sagrāba Ķirsi no mugurpuses, sakampa aiz rokām un izgrieza tās uz āru, lai viņš nevarētu pretoties.
- ..divi tēviņi sagrāba Ķirsi no mugurpuses, sakampa aiz rokām un izgrieza tās uz āru, lai viņš nevarētu pretoties.
- Liepiņš neprata jokus - kāja gan izgriezta, bet nagi no dzelzs, kā jau kalējam.
- Tu, puisīt, pielūko, ka tu gūžas neizgriez.
2.1.Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
Piemēri(Pīpes) galviņa ar alvas kājiņu stāvēja šķībi izgriezta.
- (Pīpes) galviņa ar alvas kājiņu stāvēja šķībi izgriezta.
3.trans. Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
PiemēriIzgriezt mētelim piedurknes.
- Izgriezt mētelim piedurknes.
- Tai pašā brīdī zēnu sagrāba vairākas rokas, atrāva svārkiem oderi, izgrieza kabatas, pa zemi izkaisījās riekstu sauja.
- «Reiz vienam [zēnam] bija nozudis nazis, un skolotājs lika man kabatas izgriezt uz āru.»
4.trans. Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
Piemēri..Jancim kājās bija Marča.. bikšeles; savējās viņš nesa rokā. Tās likās sausākas un krunkainākas nekā pirmīt: puikas laikam visiem spēkiem bija tās izgriezuši, kā sievieši dara, kreklus mazgājot.
- ..Jancim kājās bija Marča.. bikšeles; savējās viņš nesa rokā. Tās likās sausākas un krunkainākas nekā pirmīt: puikas laikam visiem spēkiem bija tās izgriezuši, kā sievieši dara, kreklus mazgājot.
- Lai izgrieztā veļa ātrāk izžūtu, Kulijevs to ienesa virtuvē un izkāra.. plīts tuvumā.
- Drēbes viņš neizgrieza, jo lietus vēl lija straumēm.
4.1.Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
PiemēriIzgriezt ūdeni no palaga.
- Izgriezt ūdeni no palaga.
5.trans. Izskrūvēt.
PiemēriIzgriezt drošinātāju.
- Izgriezt drošinātāju.
- Gaitenītī bija izgriezta spuldze, lai nevilšus neieslēgtu gaismu. Rīgā stingra aptumšošanas kārtība.
5.1.Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
PiemēriBet, iekams vēl pātaga bija spējusi ķert viņa kamiesi, jau Kristaps to bija izgriezis baronam no rokām..
- Bet, iekams vēl pātaga bija spējusi ķert viņa kamiesi, jau Kristaps to bija izgriezis baronam no rokām..
6.trans.; sar. Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
Piemēri..Ansis uz dejām bija meistars, tā izgrieza Māru, ka tai galva apreiba.
- ..Ansis uz dejām bija meistars, tā izgrieza Māru, ka tai galva apreiba.
- Saimnieci tas izgriež labi..
7.intrans.; pareti Izgriezties [1] (1).
PiemēriMašīna izgriež uz šosejas un apstājas.
- Mašīna izgriež uz šosejas un apstājas.
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt tiltu. Izgriežamais tilts.
- Izgriezt tiltu — Atvērt izgriežamo tiltu.
- Izgriežamais tiltstehn. — Tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus.
Avoti: 3. sējums