izgriezt1
izgriezt [izgriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu.
1.trans. Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriJuris.. izgrieza mašīnu uz gatves.
2.trans. Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot. Arī izmežģīt.
Piemēri..divi tēviņi sagrāba Ķirsi no mugurpuses, sakampa aiz rokām un izgrieza tās uz āru, lai viņš nevarētu pretoties.
2.1.Pagriezt (priekšmetu, tā daļu) neparastā virzienā.
Piemēri(Pīpes) galviņa ar alvas kājiņu stāvēja šķībi izgriezta.
3.trans. Pagriezt, pavērst iekšpusi uz āru (piemēram, apģērbam, tā daļām).
PiemēriIzgriezt mētelim piedurknes.
4.trans. Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
Piemēri..Jancim kājās bija Marča.. bikšeles; savējās viņš nesa rokā. Tās likās sausākas un krunkainākas nekā pirmīt: puikas laikam visiem spēkiem bija tās izgriezuši, kā sievieši dara, kreklus mazgājot.
4.1.Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
PiemēriIzgriezt ūdeni no palaga.
5.trans. Izskrūvēt.
PiemēriIzgriezt drošinātāju.
5.1.Griežot izņemt (no kā priekšmetu).
PiemēriBet, iekams vēl pātaga bija spējusi ķert viņa kamiesi, jau Kristaps to bija izgriezis baronam no rokām..
6.trans.; sar. Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu).
Piemēri..Ansis uz dejām bija meistars, tā izgrieza Māru, ka tai galva apreiba.
7.intrans.; pareti Izgriezties [1] (1).
PiemēriMašīna izgriež uz šosejas un apstājas.
Stabili vārdu savienojumiIzgriezt tiltu. Izgriežamais tilts.
Avoti: 3. sējums