nodauzīt
nodauzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dauzot atdalīt nost.
PiemēriNodauzīt bojāto apmetumu.
1.1.Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
PiemēriNodauzīt krūzei osu.
1.2.Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
PiemēriDurvis ir vaļā. Nodauzu zābakus pret redelēm, kurām virsū māte uzsviedusi egļu zarus.
2.Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu pret ko).
PiemēriNodauzīt ceļgalu.
Avoti: 5. sējums