nodēdēt
nodēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju; intrans.; pareti
1.parasti divd. formā: nodēdējis. Kļūt ļoti vājam. Izdēdēt (1).
Piemēri«..ko nu nodēdējis sēnalu strēbējs spēkotam [stipram] vīram padarīs?»
- «..ko nu nodēdējis sēnalu strēbējs spēkotam [stipram] vīram padarīs?»
- Ja uzlika vecu mici, lai nodēd mičotajā!
2.parasti 3. pers. Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
PiemēriSniegs tīrumos jau bija nodēdējis un atkusnī ceļš kļuva dubļains.
- Sniegs tīrumos jau bija nodēdējis un atkusnī ceļš kļuva dubļains.
- Visas citas ēkas bija nodēdējušas un applīsušas, tikai dzīvojamā māja bija jauna un stipra.
3.Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt.
PiemēriNodēdēt visu vakaru pa staciju.
- Nodēdēt visu vakaru pa staciju.
Avoti: 5. sējums