nodēdēt
nodēdēt -dēdu, -dēdi, -dēd, pag. -dēdēju; intrans.; pareti
1.parasti divd. formā: nodēdējis. Kļūt ļoti vājam. Izdēdēt (1).
Piemēri«..ko nu nodēdējis sēnalu strēbējs spēkotam [stipram] vīram padarīs?»
2.parasti 3. pers. Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros. Izdēdēt (2).
PiemēriSniegs tīrumos jau bija nodēdējis un atkusnī ceļš kļuva dubļains.
3.Nīkt bezdarbībā (visu laikposmu) un pārstāt nīkt.
PiemēriNodēdēt visu vakaru pa staciju.
Avoti: 5. sējums