nokapāt
nokapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kapājot atdalīt nost.
PiemēriNokapāt ledu no ietves.
- Nokapāt ledu no ietves.
1.1.Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
PiemēriArvils pļauj veldrē sakritušās auzas. Drīzāk nokapā, nekā nopļauj.
- Arvils pļauj veldrē sakritušās auzas. Drīzāk nokapā, nekā nopļauj.
- Pēc tēva nāves viņa vai sitās nost ar darbiem,.. viena pati ar vienroci nokapāja visu labību.
1.2.Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
PiemēriPēkšņi pāri mežam.. pārdrāzās vācu lidmašīna un nobēra ložu kārtu... nokrita nokapātie zari, mizas gabaliņi..
- Pēkšņi pāri mežam.. pārdrāzās vācu lidmašīna un nobēra ložu kārtu... nokrita nokapātie zari, mizas gabaliņi..
2.Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
PiemēriOzoliņi, zemzarīši, Kam augat ceļmalas? Garām jās bajāriņi, Ar pātagu nokapās.
- Ozoliņi, zemzarīši, Kam augat ceļmalas? Garām jās bajāriņi, Ar pātagu nokapās.
- sal. Seja sūrst, it kā ar smalkiem žagariem nokapāta.
2.1.Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
PiemēriGājāt ienaidnieku nokapāt..
- Gājāt ienaidnieku nokapāt..
3.parasti 3. pers. Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) – par lietu, krusu.
PiemēriLietus nokapājis ziedus.
- Lietus nokapājis ziedus.
- Krusas nokapāts labības lauks.
- Arturs:.. pēkšņi krusa un nokapā pēdējo stiebru.
3.1.Par lodēm, šāviņiem.
PiemēriLodes nokapājušas krūmus.
- Lodes nokapājušas krūmus.
- Pat ogu krūmiņi bija [ienaidnieka] nokapāti.
Avoti: 5. sējums