pērt
pērt peru, per, per, pag. pēru; trans.
1.Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
PiemēriPērt bērnu.
- Pērt bērnu.
- «Tad Zālīte gaismas vairs neredzēs.. Apdomā, zaldāta bērnu pērt! Par ko tad es tik grūti dienējis?»
- ..zirgu viņš [Ezerietis] visu dienu pēra un raustīja, lai gan citām reizēm tam ne pirkstiņa nepiedūra.
- sal. Vīri sēdēja un raudāja kā pērti, it kā brāli tumšā naktī kāvuši.
- pārn. Kodeliņa meitas pēra, Aiz ausīm turēdama. Ratiņš kliedza, ratiņš brēca: Nenosit vērpējiņas!
- pārn. Koki, bērnu dienu draugi mīļie, Jūsu auklēti un pērti mēs..
Stabili vārdu savienojumiAr vienu slotu perami.
- Ar vienu slotu perami idioma — sar. Saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
2.Vairākkārt sist (parasti pirtī, piemēram, ar pirtsslotu), mazgājot, sviedrējot, ārstējot.
PiemēriPērt ar bērza slotu.
- Pērt ar bērza slotu.
- «Mīļā sirds, [pret reimatismu] tikai ar nātrēm. Per, māsiņ, gurnus un ciskas, per kāju stilbus tik ilgi, kamēr āda sāk sūrstēt, sāk svilt.»
Stabili vārdu savienojumiPeramā slota.
- Peramā slota — Pirtsslota.
3.Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu).
Piemēri..Andriksons.. redzēja, kā vīrs no zemes uzlēca stāvu, pie lazdām noskrēja, vienu nogrieza, atskrēja atpakaļ un kā negudrs zemi sāka pērt. Dūmi izplatījās tālāk, un vīrs sita jo ātrāk.
- ..Andriksons.. redzēja, kā vīrs no zemes uzlēca stāvu, pie lazdām noskrēja, vienu nogrieza, atskrēja atpakaļ un kā negudrs zemi sāka pērt. Dūmi izplatījās tālāk, un vīrs sita jo ātrāk.
- ..vīri.. sāk ar maisiem pērt un plāt degošos viršus un kūlu.
3.1.Vairākkārt sitot, ar sitieniem dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu). Gaiņāt.
PiemēriMikiņš per odus.. ar zaru, sizdams sev gar plikajiem stilbiem..
- Mikiņš per odus.. ar zaru, sizdams sev gar plikajiem stilbiem..
- Zirgs nosprauslo un, ar asti mušas pērdams, vienmērīgi rikšo tālāk.
3.2.Vairākkārt sitot, ar sitieniem atdalīt (ko pielipušu).
Piemēri..Un ilgi ilgi toreiz pagalmā Ar slotu sniegu pērām nost no [sabristajām] kājām.
- ..Un ilgi ilgi toreiz pagalmā Ar slotu sniegu pērām nost no [sabristajām] kājām.
3.4.Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi).
Piemēri..ķiukstēdamas pēra zemi lodes.
- ..ķiukstēdamas pēra zemi lodes.
- Viegls jūras vējš per smiltis kā vista, kas ilgāku laiku tupējusi uz olām.
- Motors kauca, drebināja kabīnes durtiņas un stiklus, mašīnas riteņi pēra dubļus un stiga aizvien dziļāk.
- ..Viņi domās līdzi dodas strūgā, Kas pa bumbām pērto upi peld.
4.parasti 3. pers. Triekties (pret ķermeni, tā daļām) un izraisīt sūrstošu sajūtu. Kapāt.
Piemēri..viņš uzrāpās kraujā un laidās [ar slēpēm] tieši biezoknī. Spraucoties cauri krūmiem, seju pēra asi egļu zari..
- ..viņš uzrāpās kraujā un laidās [ar slēpēm] tieši biezoknī. Spraucoties cauri krūmiem, seju pēra asi egļu zari..
- Bij četrdesmit astotais, un putināja tā, Ka sniegs ar asu nātri pēra seju.
4.1.Triekt, sviest (ko) – par vēju.
Piemēri..ja par daudz sarunājas par visādām likstām, tad pats it kā kļūst par likstu. Ja vēl vējš per sejā smalku lietu vai viļņu šļakatas.
- ..ja par daudz sarunājas par visādām likstām, tad pats it kā kļūst par likstu. Ja vēl vējš per sejā smalku lietu vai viļņu šļakatas.
4.2.Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) – piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
PiemēriLietus pēra jumta skaidas brīžiem tik skaļi, ka nekas cits nebija sadzirdams.
- Lietus pēra jumta skaidas brīžiem tik skaļi, ka nekas cits nebija sadzirdams.
Stabili vārdu savienojumiPērt vaļā.
- Pērt vaļā — sar. Atklāti, vaļsirdīgi stāstīt.
Avoti: 6-1. sējums