nošaut
nošaut -šauju, -šauj, -šauj, pag. -šāvu; trans.
1.Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriPirmo nošāva garo Plostnieku, kad tas ērtāk gribēja atspiest muguru pret ierakumu.
- Pirmo nošāva garo Plostnieku, kad tas ērtāk gribēja atspiest muguru pret ierakumu.
- Neizdzēšamu iespaidu atstāj soda ekspedīcijas nošautā kalēja bēres, kad klusinātā balsī kā zvēresta vārdi atskan dziesma «Ar kaujas saucieniem uz lūpām».
- Roplains: Ja es viņu mežā būtu saticis, nebūtu gaidījis padodamies, būtu viņu nošāvis kā suni! Labāk lai dēla nav nekā tāds.
- Otrā dienā mēs uzzinājām, ka tieši šajā kilometrā nošauts lācis.
Stabili vārdu savienojumiNošaut buku.
- Nošaut buku idioma — vienk. Kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
2.pareti Ar šāvienu atdalīt nost.
Piemēri..Ādams nodievodamies apliecināja, ka kāja tam nošauta no turku lielgabala lodes..
- ..Ādams nodievodamies apliecināja, ka kāja tam nošauta no turku lielgabala lodes..
- Krastiņš, smagi vilkdams kājas, aizgāja pie nošautās egles un atbalstījās pret stumbru. Koka augšdaļa, nogriezta kā ar neasu nazi, gulēja dažus soļus tālāk.
3.Parasti savienojumā ar «garām»: šaujot netrāpīt (mērķī).
Piemēri«Redzot tik labus mērķus, kur nevienu lodi nevar nošaut garām, gribu apstādināt grupu..»
- «Redzot tik labus mērķus, kur nevienu lodi nevar nošaut garām, gribu apstādināt grupu..»
3.1.intrans.
PiemēriNošaut garām alnim.
- Nošaut garām alnim.
Stabili vārdu savienojumiNošaut greizi (arī šķībi).
- Nošaut greizi (arī šķībi) idioma — sar. Kļūdīties, nepareizi rīkoties.
Avoti: 5. sējums