Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noskaitīt
noskaitīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skaitot atdalīt (no kopuma noteiktu daudzumu). Skaitot iedalīt.
PiemēriKas paēduši [ēdnīcā], noskaita naudu, atstādami uz galda..
  • Kas paēduši [ēdnīcā], noskaita naudu, atstādami uz galda..
  • ..strādnieces noskaita noteiktu skaitu vaniļas standziņu un rūpīgi iesaiņo tās celofānā.
  • Grīntāls attaisīja vezumu, noskaitīja priekš katra divas vienlīdzīgi lielas zivis..
Stabili vārdu savienojumiNoskaitīt (arī nolikt) galdā.
1.1.pārn. Nosist3.
PiemēriPulksteņi vienmuļīgi tikšķēja.. Pie sišanas viņi godīgi viens otru pagaidīja un, kad viens noskaitīja savas stundas, tad pēc brīža sāka otrs.
  • Pulksteņi vienmuļīgi tikšķēja.. Pie sišanas viņi godīgi viens otru pagaidīja un, kad viens noskaitīja savas stundas, tad pēc brīža sāka otrs.
  • Baznīcas tornī pulkstenis iezvanīja jaunu dienu: vispirms četrreiz klusā, aizsmakušā balsī noskaitīja stundas ceturkšņus..
2.Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
PiemēriNoskaitīt skolas sarīkojumā dzejoli.
  • Noskaitīt skolas sarīkojumā dzejoli.
  • «Viss mainās. Ielas, pilsētas un cilvēki.» - «Cilvēki ir tie paši!» Zigis noskaitīja kā no grāmatas.
  • «..no trešās stāvvietas atiet autobuss Raudava-Auruciems caur Mūrgali,» skanīgā, melodiskā un labi nostādītā balsī savu pantiņu skaļrunī noskaitīja dispečere..
  • Daudes Sīmanis noskaitīja lūgšanu, tad visi dzēra pa glāzei vīna uz jaunā puiša laimi..
3.sar. Pārmetot, rājot, pamācot noteikt, pateikt.
Avoti: 5. sējums