noskaidroties
noskaidroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
PiemēriPutnus ievietoja plašos apaļos būros, kur tie varēja brīvi lidot, «iededzināja» virs tiem zvaigznes un sāka vērot putnu rīcību. Noskaidrojās, ka putni labi orientējas pēc zvaigznēm..
2.Refl. → noskaidrot3. Apskaidroties (1).
PiemēriLīzes domas sāka noskaidroties. Bagātais Andrejs Cīrulis bija ar viņu spēlējies..
3.Refl. → noskaidrot4. Apskaidroties (2).
PiemēriSirmgalvja seja noskaidrojās un stīvie, kokainie ģīmja panti.. savilkās smaidam līdzīgos vaibstos.
4.Kļūt skaidram (par debesīm).
PiemēriAp brokastlaiku apvārsnis noskaidrojās. Viss debess loks mirdzēja gaiši zils..
4.1.Par laiku, laikapstākļiem.
PiemēriLaiks strauji noskaidrojās, caur miglas tvaikiem paspīdēja zilas debess plankumi.
5.Kļūt dzidram (par šķidrumu).
PiemēriKad jūra dienas divas ir bijusi rāma, tad ūdens viņā noskaidrojas, un pēdas desmit, divpadsmit var skaidri redzēt dibenu.
Avoti: 5. sējums