nosirdīties
nosirdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties.
PiemēriMeļķis klusēja. Jau otro reizi šajā vakarā viņš nosirdījās, ka atmetis smēķēšanu.
2.Ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties.
PiemēriNosirdīties visu dienu.
3.Savienojumā «nevarēt nosirdīties»: nevarēt beigt sirdīties.
PiemēriViņš nevarēja diezgan nosirdīties, ja viņa kundze nepirka sev cukuru.. pie radiem..
Avoti: 5. sējums