nosist
nosist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriAr vienu triecienu viņš [barons] esot nositis piķieri, kas bij ļāvis viņa mīļākajam medību sunim pārlauzt kāju.
Stabili vārdu savienojumiAizmieg kā nosists. Guļ kā nosists (arī beigts).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
Piemēri..no jumta uzkrīt viņam kāds akmens uz galvas un nosit šo.
1.2.Sasist, parasti stipri (kādu ķermeņa daļu).
PiemēriNosist roku.
2.Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
PiemēriTām [kannām] bija izlūzis kāds robs, nosists snīpis, trūka osas..
2.1.Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
Piemēri..viņam nebūtu atļauts ar akmeni nosist zemē nevienu pašu kastani.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
PiemēriVējš nositis bērnu no kājām.
2.3.pārn.; sar. Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
PiemēriCik ļoti tādas neveiksmes spēj nosist garastāvokli!
3.parasti 3. pers. Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) — par pulksteni.
Piemēri..vecais pulkstenis bijušā klostera baznīcas tornī nosita deviņus.
3.1.intrans.
PiemēriBlakusistabā nosit pulkstenis.
4.parasti 3. pers. Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) — parasti par krusu.
PiemēriTe laukus nosita krusa..
4.1.Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) — parasti par krusu.
PiemēriKrusa nositusi labību.
5.sar. Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
PiemēriNosist kārava dūzi.
6.sar. Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
Piemēri«Rīt labības pilsētā būs daudz,» bailīgi piezīmēja Eda, «uzpircēji nositīs cenas.»
Stabili vārdu savienojumiNosist (arī notriekt) laiku. Nosist (arī notriekt) naudu.
Avoti: 5. sējums