Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosist
nosist -situ, -sit, -sit, pag. -situ; trans.
1.Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriAr vienu triecienu viņš [barons] esot nositis piķieri, kas bij ļāvis viņa mīļākajam medību sunim pārlauzt kāju.
  • Ar vienu triecienu viņš [barons] esot nositis piķieri, kas bij ļāvis viņa mīļākajam medību sunim pārlauzt kāju.
  • Ar Ferdinandu es tikšu galā, to es apsolu. Ja citādi nevarēs - nositīšu.
  • «Vai jūs arī esat dzirdējis,.. ka cilvēks esot tikai tas, kas iestādījis koku, devis dzīvību dēlam un nositis odzi?»
Stabili vārdu savienojumiAizmieg kā nosists. Guļ kā nosists (arī beigts).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
Piemēri..no jumta uzkrīt viņam kāds akmens uz galvas un nosit šo.
  • ..no jumta uzkrīt viņam kāds akmens uz galvas un nosit šo.
  • Roplains: Tu man stāstīji, ka Reini vezums nositis. Tie ir meli.
1.2.Sasist, parasti stipri (kādu ķermeņa daļu).
PiemēriNosist roku.
  • Nosist roku.
  • Pie siles liekdamies, viņš nosita galvu un apreiba..
2.Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
PiemēriTām [kannām] bija izlūzis kāds robs, nosists snīpis, trūka osas..
  • Tām [kannām] bija izlūzis kāds robs, nosists snīpis, trūka osas..
  • ..viņš rūpīgi apskatīja.. spoguli ar nosistu augšējo stūri..
  • Štāls eleganti ar rādītāja pirkstu nosita pelnus no papirosa.
2.1.Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
Piemēri..viņam nebūtu atļauts ar akmeni nosist zemē nevienu pašu kastani.
  • ..viņam nebūtu atļauts ar akmeni nosist zemē nevienu pašu kastani.
  • Ap divpadsmitiem vīru pusbrezenta vasaras mēteli pie jasmīnu krūma nosita no kājām ar ilkss resnuma mietu.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
PiemēriVējš nositis bērnu no kājām.
  • Vējš nositis bērnu no kājām.
  • Gluži blakus ar milzīgu spēku eksplodēja granāta, nosizdama ar karsto un spēcīgo gaisa versmi Robertu gar zemi.
2.3.pārn.; sar. Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
PiemēriCik ļoti tādas neveiksmes spēj nosist garastāvokli!
  • Cik ļoti tādas neveiksmes spēj nosist garastāvokli!
  • Kritika var spārnot, var arī nosist katru prieku darboties.
3.parasti 3. pers. Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) – par pulksteni.
Piemēri..vecais pulkstenis bijušā klostera baznīcas tornī nosita deviņus.
  • ..vecais pulkstenis bijušā klostera baznīcas tornī nosita deviņus.
  • Sienas pulkstenis.. svinīgi nosita vienu.
  • ..sienas pulkstenis nosita stundu vai pusstundu..
3.1.intrans.
PiemēriBlakusistabā nosit pulkstenis.
  • Blakusistabā nosit pulkstenis.
4.parasti 3. pers. Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) – parasti par krusu.
PiemēriTe laukus nosita krusa..
  • Te laukus nosita krusa..
4.1.Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – parasti par krusu.
PiemēriKrusa nositusi labību.
  • Krusa nositusi labību.
5.sar. Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
PiemēriNosist kārava dūzi.
  • Nosist kārava dūzi.
  • ..[šaha simultānspēlē] Zirnis upurēja bandinieku.. Daži puiši steidzās šo bandinieku nosist..
6.sar. Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
Piemēri«Rīt labības pilsētā būs daudz,» bailīgi piezīmēja Eda, «uzpircēji nositīs cenas.»
  • «Rīt labības pilsētā būs daudz,» bailīgi piezīmēja Eda, «uzpircēji nositīs cenas.»
  • Pastiprinātā laukstrādnieku ievešana un pāreja uz dienas un mēnešu strādniekiem stipri nositusi laukstrādnieku algas.
Stabili vārdu savienojumiNosist (arī notriekt) laiku. Nosist (arī notriekt) naudu.
Avoti: 5. sējums