noskaidrot

noskaidrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.

1.Pētījot, vācot informāciju, izzināt, izprast.

Piemēri..svarīgi ir zināt ne tikai, no kādiem atomiem sastāv minerāls, bet arī jānoskaidro, kāds ir to novietojums kristālā..

..svarīgi ir zināt ne tikai, no kādiem atomiem sastāv minerāls, bet arī jānoskaidro, kāds ir to novietojums kristālā..
Literatūrvēsturnieki no visām Raiņa lugām visvairāk pievērsušies «Uguns un nakts» analīzei, tādēļ arī lugas centrālie tēli ir sīki noskaidroti.
Viņš gribēja nopietni izrunāties ar saimnieku, lai noskaidrotu, kāds pamats ļaužu baumām, ka šosejas būve atlikta..

2.Skaidrojot panākt, ka (kādam kas) kļūst saprotams, zināms.

Piemēri..ielidinājis futbolbumbu logā, Jancis noskaidro Gustam, ka spēle jāpārtrauc..

3.Panākt, būt par cēloni, ka (apziņa, prāts) kļūst skaidrs. Apskaidrot (1).

PiemēriNoskaidrot prātu.

Noskaidrot prātu.
«Nu, kāds ir [konjaks]?» - «L-labs, tikai stiprs...» es saku, rīstīdamās, cīnīdamās ar klepu. «Tas nekas... Noskaidros galvu.»

4.Izraisīt labu, mierīgu noskaņojumu, tā izpausmi. Apskaidrot (2).

PiemēriŽandarmu oficieris piecēlās jau it noskaidrotu vaigu un atvadīdamies spieda Šiliņam sirsnīgi roku.

Žandarmu oficieris piecēlās jau it noskaidrotu vaigu un atvadīdamies spieda Šiliņam sirsnīgi roku.

Avoti: 5. sējums