nolūzt
nolūzt -lūstu, -lūsti, -lūst, pag. -lūzu; intrans.
1.Lūstot atdalīties nost.
Piemēri..daži priežu zari nolūza aiz sniega smaguma.
1.1.Kļūt tādam, kam lūstot atdalās daļa.
PiemēriAdata nolūza.
1.2.pārn. Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
Piemēri«Bet kur tad cilvēki?» Umberto Cevetīni augsti paceltā balss nelāgi iedrebējās un nolūza..
2.sar. Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
PiemēriUģis.. veicīgi cilāja grābekli... par projām iešanu [no pļavas] nebija nemaz ko sapņot: ja jau sākts, tad vajag izturēt, citādi no izsmiekla neglābsies, sāk, redz, rīdzinieks tomēr nolūza!
2.1.vienk. Nespējot pārvarēt alkoholisku dzērienu izraisīto nogurumu, aizmigt.
PiemēriOlafs Olafsens un Peders Pedersens esot apvainojušies, piedzērušies un nolūzuši Sv. [Svētā] Gara mājvietā Skārņu ielā..
Avoti: 5. sējums