notēst
notēst -tēšu, -tēs, -tēš, pag. -tēsu; trans.
1.Tēšot atdalīt nost.
PiemēriMežsargs pa to laiku jau atkal bija nogāzis kaudzi priežu un sāka tam notēst mizu.
- Mežsargs pa to laiku jau atkal bija nogāzis kaudzi priežu un sāka tam notēst mizu.
1.1.Tēšot atdalīt (kam) mizu.
PiemēriNotēst egles baļķi.
- Notēst egles baļķi.
- Olnīcas vidū aiz sētas tikko notēstu un apmizotu mietu slietenis asajiem galiem uz augšu.
2.Tēšot apstrādāt (kā) virsmu.
PiemēriSeši puiši.. nesa uz pleciem atvērtu zārku. Gludi notēstu, kokā dobtu.
- Seši puiši.. nesa uz pleciem atvērtu zārku. Gludi notēstu, kokā dobtu.
- Kas būtu mēs bez saviem maldiem? - Kā gludi notēsts taisns stabs..
- Dažu istabu sienas glīti apdarinātas, ..brīvie pakšu gali notēsti.
3.pareti Tēšot izveidot, izgatavot.
PiemēriLielais elksnis, tas te bij vienīgais prāva baļķa resnumā, no tiem citiem labi ja spāri varētu notēst.
- Lielais elksnis, tas te bij vienīgais prāva baļķa resnumā, no tiem citiem labi ja spāri varētu notēst.
Avoti: 5. sējums