notēmēt
notēmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Tēmēt un pabeigt tēmēt. Nomērķēt.
PiemēriAiz baltās bangotnes redzama tikai kāpu smilts un sīks kārklājs, bet Ferdinands vēl vakar bija karavīrs - viņš zin, ka šī zaļā siena ir dzīva, ar saspringtu skatienu un notēmētām šautenēm.
1.1.intrans.
PiemēriNotēmēt un izšaut.
1.2.Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
PiemēriDarbā pagāja nedēļas.., līdz kāda tumšā rudens vakarā zinātnieks varēja notēmēt neparastas konstrukcijas antenu uz tālo zvaigzni Veģu.
1.3.intrans.
PiemēriSkolotāja mūsu zaļo saulīti [ābolu] uzlika uz baltas papīra lapas, rūpīgi ar nazi notēmēja un pāršķēla divās līdzīgās daļās.
1.4.Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku).
PiemēriMikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka, uzmanīgi piecēlās, notēmēja virzienu, atspērās ar labo..
Avoti: 5. sējums